KO VĒL VĒRTS REDZĒT PA CEĻAM UZ ĀRAIŠIEM?
Vienkoču parks
Attālums no Geidānmuižas: apm. 20 km
Darba laiks: 1000 - 1800 (ziemā strādājam līdz tumsai)
Ieejas maksa: 2,00 Ls (pirmsskolas vecuma bērniem - bez maksas, studentiem, uzrādot ISIC karti - 20% atlaide ieejas maksai)
Tel.: +371 29329065
Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Līgatnes novadā pie Līgatnes upes un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu.
Vienkoču parkā ir izveidotas vairākas zonas: muzeja teritorija; ainaviskā vide; neskartā daba; klasiskais dārzs; modernais dārzs; saimniecības zona. Tā kā minētās zonas apvienotas vienā teritorijā un savstarpēji robežojas, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai tās savstarpēji nekonkurētu, bet gan viena otru papildinātu. Vairums gadījumos zonas nemanāmi pāriet viena otrā, neiezīmējot precīzu robežu. Ja kādā pārejā tiek veidota asa robeža, tā ir iezīmēta ar kādu noteiktu šķērsli, vai izmantoti speciāli vizuālie efekti, 
piem., kontrasts.
Staigājot pa takām var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli, vai arī pēc vēstures avotiem veidoti objekti.
Parkā ir iespēja vērot ne tikai mākslīgi veidotus objektus, bet arī pašu dabu. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus.
Vienā no gravām ir izveidotas vairākas miniatūras ūdensdzirnaviņas. Aplūkojot gravu un pievienojot mazliet iztēli, var iedomāties kalnu upes ieleju. Šādā vidē var lieliski iekomponēt miniatūras dzirnavas. Gravā tekošais ūdens, plūstot pār akmeņiem un kritušajiem kokiem, atgādina krāčainu kalnu upi miniatūrā. Ūdens gravās nav tikai vasaras karstajā sezonā. Tas ļauj ūdensdzirnavas uztaisīt pietiekami reālas un šķietami darbīgas. Veiksmīgi fotografējot šādu objektu mērogs tiek pilnībā nojaukts.
Šeit ir aplūkojams moku placis, kuru 2005. g. veidoja Latvijas Amatniecības kameras Dabīga koka apstrādātāju biedrības meistari gadskārtējā plenērā kā simbolu soda ekspedīcijai, kas sekoja pēc 1905. g. zemnieku sacelšanās.
Parka centrālajā daļā ir izvietotas nelielas guļbūves mājiņas. Viena no mājiņām ir romantisks namiņš dzīvošanai, bet otrā izveidota senā kokapstrādes darbnīca. Kokapstrādes darbnīca ir kā sākums nākotnes iecerei, kur tiks uzbūvēts kārtīgs muzejs ar vairākām telpām, jo ekspozīcija ir savākta pietiekami plaša, bet to nav iespējams pilnībā eksponēt. Parkā ir izveidota viena daļa, kur ir iespējams baudīt arī klasiskās noskaņas, ko papildina barokālas vāzes un puķu podi, soli un krēsli un cirptu eglīšu stādījumi.
KO VĒL VĒRTS REDZĒT ĀRAIŠOS?
Āraišu baznīca un mācītājmuiža
Attālums no Geidānmuižas: apm. 1 km
Darba laiks: apmeklējums iespējams iepriekš piesakoties
Ieejas maksa: ziedojumi
Tel.: +371 64129525 
Senakās ziņas par baznīcu Āraišos minētas 1225. gadā. Tagadējā izskatā baznīca pastāv kopš 1791. gada. Baznīcas ērģeles būvētas 1904. gadā. Pašreizējais zvans tika iesvētīts 1924. gadā. 20. gs. 30-tajos gados divos logos aiz altāra ievietotas vitrāžas. Līdzās baznīcai ir 18.gs. beigās un 19. gs. celtā mācītājmuižas apbūve, kas, tāpat kā baznīca, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Āraišu mācītājmuižas celtnē pašlaik atrodas arī Geidānmuižas administratīvais centrs.
Āraišu vējdzirnavas
Attālums no Geidānmuižas: apm. 3 km
Darba laiks: katru dienu no 9:00 līdz 19:00 (no marta - decembrim)
Ieejas maksa:
Tel.: +371 29238208 
Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrastsakmens ar uzrakstu ANNO 1852., iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.Āraišu vējenes ir tā saucamā holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas tagadējā Latvijas teritorijā parādījušās jau 14.gs. pie pilīmun muižām. Šīm vējdzirnavām ir grozāma "galva", ko dēvē arī par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavupakājē, dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Dzirnavās mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, kā arī gatavoja putraimus.Vējdzirnavas darbojušās līdz I Pasaules karam. Tās bija izpostītas un tika atjaunotas 1982.-1984.gadā, pateicoties Gaujas NP.Atjaunošanas darbus vadīja Ādolfs Bitmets, kurš cēlies no senas melderu dzimtas (viņa dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijušimelderi). Pēc postošā 2004.gada 6.jūlija pērkona negaisa atjaunots zibens bojātais vējdzirnavu spārns.Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā Āraišu vējenēs svin Jēkabus, jeb jaunrudzu maizes dienu,kad uz dzirnavām sabraucmaizes cepēji no visas apkaimes. Interesentiem ir iespēja uzzināt veco meistaru maizes cepšanas „knifiņus",baudīt līdzatvestomaizīti,piedalīties mazo kukulīšu cepšanā.Bērniem kopā ar vecākiem ir jāiziet Kukulīša taka, kurā pildot dažādus uzdevumus iriespēja uzzināt maizītes tapšanas gudrības. Tūristu grupām , sākot no 10 cilv.,piedāvājam sātīgas dzirnavu meldera pusdienas- miežu biezputru ar cūkas kraukšķiem un padzeramais.
Āraišu ezerpils
Attālums no Geidānmuižas: apm. 2 km
Ieejas maksa: 2,00 Ls (pensionāriem, studentiem - 1,00 Ls; skolēniem-0,50 Ls; ģimenes biļete - 2,50 ls)
Darba laiks: katru dienu no 9:00 līdz 19:00 (no aprīļa līdz septembrim); 10:00 līdz 16:00 (no oktobra - martam)
Tel.: +371 64107080 
Tas aizņem 12,67 ha lielu platību un tā teritorijā situēti 2 arheoloģiskie pieminekļi - dzelzs laikmeta Āraišu ezerpils, viduslaiku Āraišu mūra pils drupas. Šobrīd apskatāma - 9. - 10. gadsimta ezerpils rekonstrukcija mērogā 1:1, brīvdabas ekspozīcija ar akmens un bronzas laikmetu atsevišķu 4 ēku ideālrekonstrukcijām t.s Meitu salā, viduslaiku mūra pils drupas. Izveidotā ezerpils rekonstrukcija ir unikāls šāda veida projekts, kam nav līdzīga visā Ziemeļeiropā. Tā pamatā ir arheoloģisko izrakumos iegūtais materiāls, kas, pateicoties īpaši labvēlīgiem saglabāšanās apstākļiem sniedz nebijušu informāciju par koka celtniecību, sadzīves lietām u. c.
Āraišu pilsdrupas
Attālums no Geidānmuižas: apm. 3 km
Ieejas maksa: Āraišu ezerpils ieejas maksa
Darba laiks: katru dienu no 9:00 līdz 19:00 (no aprīļa līdz septembrim); 10:00 līdz 16:00 (no oktobra - martam)
Tel.: +371 29238208
Pils celta Livonijas ordeņa laikā. Līdz mūsdienām vēl daļēji redzamas pils mūra sienas. Pili no priekšpils atdala dzils aizsarggrāvis. tai ir kvadrāta forma, kas orientēta debespušu virzienā. Pils bijusi apdzīvota 14. - 17. gs. Līdz 1561. gadam tā pastāvēja kā ordeņa mestra rezidences - Cēsu pils - militāra un saimnieciska rakstura palīgpils un ordeņa pilsnovada pārvaldes centrs. Lielākos postījumus pils cieta Livonijas karā 1577. gadā, kad to ieņēma Krievijas cara Ivana Bargā armija. 17. gs. sākumā pils tika pamesta.
Drabešu muiža
Attālums no Geidānmuižas: apm. 4 km 
Muiža celta 19. gs. sākumā, saglabājušā 12 ēkas. Drabešu muižas galvenā fasāde veidota klasicisma strilā. kungu māja nodedzināta 1905. gadā, pēc tam atjaunota. Tagad šeit atrodas skola, kurā pirms II pasaules kara strādājis dzejnieks Aleksandra Čaks.
