ES ARĪ TĀ GRIBU!
Dodieties ekskursijā pa Vidzemi, lai ieraudzītu rudeni dabā, ēdienkartē un tradīcijās
Tikšanās vietu mainīt nedrīkst - septembra beigās Tūrisma attīstības valsts aģentūra jau otro gadu pēc kārtas organizēja pasākumu tūrisma profesionāļiem - kontaktbiržu Baltic Connecting, kur satikties tūrisma produktu pārdevējiem un pircējiem ne tikai lietišķās sarunās, bet arī iepazīšanās ceļojumos pa Latviju. Izklaidei bija iespēja pievienoties braucienam Izbaudot muižas un pilis Vidzemē.
Tējas dzeršanas laiks
Pirmā pieturas vieta - Bīriņu pils, pie kuras filmēti ārskati TV3 seriālam UgunsGrēks un kura grozās fonā aktieriem, kad tie iepazīstina ar sevi katras sērijas sākumā, skanot Kažas izpildītajai tituldziesmai: «Vēl viens solis, un mēs paliksim šeit divi vien.» Romantiska atpūta Bīriņu pilī ar vīnu, vakariņām un burbuļvannu luksusa numurā un izbraucienu droškā maksā 130 latu. Tā ir ceļojuma ar tūroperatoriem specifika - uzzināt, cik kas maksā, un ikvienas istabiņas durvis atvērt kā zirga muti un pēc zobiem novērtēt, vai to var piedāvāt klientiem. Bīriņu pils apkārtnē var doties izbraucienā ar zirgiem un velosipēdiem un tās parka celiņu kilometros stiprināt fizisko izturību vai ar laivu pa ezeru, vai vienkārši pasēdēt uz soliņa, kā to vienā no Bīriņu pils bukleta fotogrāfijām dara Vaira VīķeFreiberga un Somijas prezidente Tarja Halonena.
Ungurmuiža sagaida ar siltu liepziedu tēju krāšņā tējas paviljonā un latviešu rudens rituālu - lapu grābšanu triju sieviešu izpildījumā. «Ungurmuiža ir harmonisks XVIII gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts,» informē tās interneta vietne - teikuma otrā daļa, kas vasarās saistās ar patīkamu ēnas vēsumu, rudenī sagādā vairāk raižu nekā prieka, taču jebkurā gadalaikā var novērtēt Ungurmuižas ansambļa galvenās ēkas sienu gleznojumus.
Iecirst mērķī
Tālāk ceļojums aizved līdz Cēsīm, tur pilī kopš šīs vasaras tiek piedāvāta jauna interaktīva programma Maizes cepšanas tradīcijas viduslaikos - maizi cep autentiskā rekonstruētā viduslaiku āra maizes krāsnī Cēsu pils dārzā. No abrā uzrūgušas mīklas katrs pats var izveidot savu klaipiņu, ko izceptu lauzt uz pusēm, pasmaržot un padalīties ar citiem, - baudīt to ar sviestu un medu, kas saulē mirdz kā dzintars, un tēju, kas vārīta uz ugunskura. Vēsture šeit roku rokā sadodas ar mūsdienu cilvēku, sagādājot tam jaunatklājuma prieku, kad Cēsu pils gides draudzenes izmēģina staigāt ar koka kājām. Kāda sieviete ar maizi baro baložus Rožu laukumā, kur var paēst pusdienas vietā ar nosaukumu 2locals.
Ja Cēsīs sanāk būt trešdienā, var doties ekskursijā pa Cēsu alus darītavu ar degustāciju. Ko stiprāku var baudīt kinolektorijā Gruzija: kino i vino, kas Vidzemes sirdī notiek sestdienās - pēdējās trīs lekcijas būs 19. un 26. novembrī un 10. decembrī. Pie Cēsīm var ļauties noķert sevi un palikt viesu namā Laso, no kura paveras skaists skats uz pilsētu. «Šodien Geidānmuižā liela rosība - skolēni iemēģinās iekarot nocietinājumu!» septembra izskaņā ausī ietvīteroja putniņš, un šī ziņa dzen uz priekšu noskaidrot, kas no tās ir palicis pāri. Āraišu ezera krastā pie Simtupes iztekas izveidotajā viduslaiku Livonijas apmetnē var izmēģināt cirvju, vāļu, nažu mešanu, šķēpmešanu, loka šaušanu, kaujas lingošanu un citas vēsturiskas aktivitātes. Tepat tuvumā ir arī Āraišu ezerpils.
No makulatūras par papīru
Viesu mājā Kārļamuiža tūroperatorus sagaida ar tikko ceptiem ābolu pīrādziņiem - šis viesmīlības žests palīdzēs Kārļamuižai ierindoties trešajā vietā brauciena dalībnieku sastādītajā apskates objektu topā, kurā par pārliecinošu līderi kļuva Annas muiža, kas pēc vairāku kilometru brauciena pa zemes ceļu pustumsā atklājas spuldzīšu gaismā. Tajā var apmesties vienstāva vai divstāvu apartamentos, kuros spēles spēlē senatnīgais ar moderno, tās apkārtnē ciemiņi var spēlēt savējās - vārdu spēles vai kroketu.
Pirms ziemas baltuma šeit var izbaudīt Citādu rudeni par īpašu cenu un šī gadalaika krāsas saskatīt restorāna ēdienkartē: ķirbja pīrāgā ar brī sieru un smiltsērkšķu mērci, topinambūru krēmzupā ar kaltētiem āboliem un citur. No Annas muižas pa ceļam uz Līgatni senatnīguma auru var sajust viesu namā Nītaures dzirnavas, kur tā aizķērusies aiz laukakmeņu mūra un seno laiku sijās. XIX gadsimta beigās celtās ūdensdzirnavas atrodas pie ezeriņa, uz kura saliņas augošais koks spoguļojas rāmajā ūdenī kopā ar baznīcas torni. Ūdensdzirnavas ir arī jaunākais apskates objekts Vienkoču parkā, kas ir tūres Izbaudot muižas un pilis Vidzemē nākamais punkts, kurš ārvalstu viesus pārsteidz ar smilšu maisu māju un informāciju, ka latvieši pavasarī tecina un dzer bērzu sulas.
Līgatne sagaida kā uzvarētāja - 27. septembrī tās kultūrvēsturiskajam ciematam tika pasniegta balva kā nacionālajam uzvarētājam Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (EDEN) konkursā. «Šī gada tēma bija arhitektūras pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem. Konkursā Līgatnes novada dome piedalījās ar darbu Līgatnes papīrfabrikas ciemats - strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks,» informē www.visitligatne.lv. Šeit var doties ekskursijā pa papīrfabriku Līgatne, kas ir viens no vecākajiem papīra ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Gids apmeklētājus iepazīstina ar visu ražošanas procesu: kā makulatūra pārvēršas par gatavu papīru.
Pārlaist rudeni
Līgatnē pār Gauju var pārcelties ar prāmi, kas ir vienīgā šāda veida pārceltuve Baltijā. To veido divas kopā sastiprinātas laivas, kurās ir dēļu klājs, un no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Ieturēt maltīti var Lāču migā. Deviņus metrus zem zemes rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā var ienirt padomju laikos - labiekārtotā bunkurā, kas izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, lai vadītu valsti atomkara gadījumā. Iespējams, šī ir labākā vieta Latvijā, kur sagaidīt apokaliptisko 2012. gadu, taču rudeni vislabāk pārlaist triju māsu kompānijā - ar Siguldu, Krimuldu un Turaidu.
«Es arī tā gribu,» saka tūroperatore no Ungārijas, redzot, kā Turaidas muzejrezervāta teritorijā bērni ripo lejā no kalna un viduslaiku mūra pils priekšplānā sarīko lapu kaujas. Šī rudens īpašais Turaidas piedāvājums - apmeklētājiem atvērta atjaunotā muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja, kurā iekārtotas ekspozīcijas, kas vēsta par 200 gadu garo ēkas vēsturi un pārvaldnieka dzīvesveidu XIX gadsimta pirmajā pusē.
Brieža gaļas zupa
Ar ziedošām saulespuķēm un klusumu sagaida Krimulda. «Varbūt apnikuši organizētā tūrisma labumi?» jautā un vilina www.krimuldaspils.lv. Viens no jaunumiem ir iespēja kopā ar muižas vīndari izzināt mājas vīna gatavošanas noslēpumus un degustēt vīnu, kas pagatavots no dažādām ogām. Runā, ka vīna īstā garša vislabāk atklājas, baudot īpašos Šarlotes cepumus un klausoties stāstus par muižas dzīvi, papusdienot var Siguldas Aparjodā.
Pēc tam ceļš aizlīkumo līdz safari parkam Mores pagasta Saulstaros, kur tiek audzēti staltbrieži, dambrieži un baltie staltbrieži un mitinās mežacūkas. Tā teritorija sadalīta 14 lielākos un mazākos aplokos, no kuriem seši ir iekļauti parka apmeklētājiem izveidotajā maršrutā. Šeit dzīvnieki pienāk klāt, un tos var pabarot no rokas, iespējams arī pašiem sarīkot pikniku «ragu mājā». Iepriekš pasūtot, Saulstaros var nobaudīt brieža gaļu - izcept šašliku vai nogaršot to zupā.
Mūsu ceļojuma desertā ir Mālpils muiža, kas ieņēma godpilno otro vietu tūres Izbaudot muižas un pilis Vidzemē apskates objektu topā. Tās jaunumu sarakstā ir gan brauciens ar divriteņiem, ar kuriem var doties uz vietējo pienotavu un nogaršot izslavēto Mālpils sieru, gan pastaiga mākoņos un ēdienu gatavošanas meistarklase, pēc kuras uz mājām līdzi paņemt pagatavotā ēdiena «noslēpumu recepti» un jaunus iespaidus.
***
Noderīga informācija
Vairāk par tūrisma profesionāļu pasākumu Baltic Connecting un piedāvātajām ekskursijām - www.balticconnecting.com
"Izklaide", 2011. gada augusts
Intervija ar Andri Geidānu.
Lasīt rakstu...
ĀRAIŠU KARTE DRĪZ BŪS GATAVA
Autors: Liene Lote-Grizāne
Datums: 01.08.2011
Izdevums: E-druva
Rubrika: Sabiedrība
Amatas novada Āraišos ar vietējo iedzīvotāju līdzdalību top apdzīvotās vietas karte. Idejas autore Elīna Kalniņa tās uzmetumu pagājušās nedēļas nogalē atrādīja vietējiem ļaudīm.
Jau pavasarī E. Kalniņa sāka aptaujāt apkaimes iedzīvotājus, kurus aicināja iesaistīties unikālas Āraišu kartes izveidē.
Kartes veidotāji īstenojuši kopskaitā desmit materiālu vākšanas ekspedīcijas, reizē tikušies ar Āraišu māju iedzīvotājiem, lai skaidrotu projekta ieceri un aicinātu dalīties savā Āraišu unikalitātes redzējumā, kas apkopots kartes formātā.
"Šis laiks bijis interesants, un esmu priecīga par darbu, kas jau paveikts. Jāteic, ka esmu Āraišos bijusi teju katrā mājā, runājusies ar cilvēkiem un izzinājusi, kas viņiem Āraišos ir īpašs, klausījusies stāstos par viņu pašu mājām. Jāteic, ka šobrīd, dodoties uz Āraišiem, jau pārņem tāda kā mājas sajūta," saka E. Kalniņa un stāsta, ka karte pavisam drīz būs gatava.
"Ar Āraišu ļaudīm, kuri uz tikšanos ieradās, pārrunājām vēl dažādas būtiskas lietas. Pastāstīju, kas viss rezultātā izskatīsies. Nu atlicis tikai karti pabeigt," saka E.Kalniņa un atklāj, ka karte atradīsies Drabešos Amatu mājā, kura pavisam drīz tiks izveidota.
"Šāda karte rosina iedzīvotājus apzināties savu un savas vietas nozīmību. Es varētu aicināt ikvienu pagastu vai ciematu veidot savu karti, atzīmējot tajā mājas, īpašus stāstus un cilvēkus. Tā ir jauka ideja, kuru prieks īstenot," saka E. Kalniņa.
ĀRAIŠI GATAVOJAS LIVONIJAS SVĒTKIEM UN TŪRISMA SEZONAI
Gatavojoties Livonijas svētkiem, kas notiks maija nogalē, un tūrisma sezonai, pagājušajā nedēļā Āraišos mācītājmuižā jeb Geidānmuižā sapulcējās visi āraišnieki, lai runātu par gaidāmo tūrisma sezonu un to, ko Āraiši spēs piedāvāt tūristiem tālākā nākotnē.
Geidānmuižas saimnieks un viens no svētku organizatoriem Andris Geidāns atzina, ka būtiski ir sanākt visiem kopā un saprast, ko kurš var darīt, lai Āraišiem būtu tāds atpazīstamības līmenis, kāds šai vietai pienāktos.
"Āraišu kultūrvēsturiskais un ainaviskais mantojums ir nenovērtējams. Esmu priecīgs saukties par āraišnieku un Geidānmuižas saimnieku. Jāteic, ka šīs muižas nosaukums nav tieši saistīts ar manu uzvārdu, izpētījām, ka viduslaikos šeit patiešām dzīvojuši Geidāni. Šajā muižā un apkārtnē vēlos iedzīvināt viduslaiku tradīcijas. Ir plāns, ka šeit notiks Livonijas kaujas, tiks piedāvātas dažādas vēsturiskas aktivitātes. Domājam piedāvāt iespēju apmeklētājiem celties pāri ezeram ar laivām, viena būs senlaicīgāka, otra mūsdienīgāka. Ideju man ir daudz, un redzu, ka Āraišos dzīvo daudzi aktīvi cilvēki. Svarīgi, lai mēs visi kopā Āraišus padarītu zināmus visā Latvijā un ne tikai," sacīja A. Geidāns.
Uz sarunu pulcējās Drabešu internātpamatskolas direktore Sarmīte Čemme, Amatu mājas idejas autore Baiba RozeTrinska, arī pārstāvji no Āraišu dzirnavām un ezerpils. Sarunā piedalījās arī Gaujas Nacionālā parka pārstāvji un Āraišu draudzes mācītājs Gints Polis. Tikšanās reizē piedalījās arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kura atzinīgi vērtēja iedzīvotāju vēlmi Āraišus padarīt dzīvākus un interesantākus apmeklētājiem.
"No pašvaldības puses varu solīt, ka jau nākamajā gadā tiks rekonstruēts ceļš gar baznīcu. Plānā ir izbūvēt arī bezmaksas auto stāvlaukumu. Pašvaldība apņēmusies jau šovasar sestdienās izveidot autobusa reisu no Cēsīm uz Āraišiem, par ko jau ar pasažieru pārvadāšanas firmu "CATA" esam runājuši. Esam priecīgi, ka novadā ir radoši un darboties griboši cilvēki. Mēs noteikti viņu idejas atbalstīsim," sacīja E. Eglīte.
Jāteic, ka saruna beidzās ar daudz un dažādām labām idejām. Tika nolemts, ka internetā tiks izveidota Āraišu mājas lapa, kur iekļauta plaša informācija par šo vietu, arī visas kultūras, tūrisma un atpūtas iespējas. A. Geidāns aicināja arī Āraišu vējdzirnavu saimnieci piepildīt ideju par to, lai vasarā dzirnavu spārni grieztos, lai dzirnavās tiktu malti milti un pat cepta maize, ko piedāvāt vietējiem un arī tūristiem.
"Drīz iegādāšos nelielu aitu ganāmpulku, kas Āraišu pļavās ganīsies. Interesanta likās ideja par Amatu skolu, kas tiks veidota Drabešos, un, iespējams, sadarbojoties ar Baibu, tūristiem būs iespēja Āraišu aitu vilnu pašiem vērp un tālāk to izmantot rokdarbos," ideju pauda A. Geidāns un atzina, ja līdzās ir cilvēki, kuri gatavi strādāt, var realizēt daudzas idejas.
Jāatgādina, 21. maijā Cēsīs un 22. maijā Āraišos norisināsies ikgadējie Livonijas svētki. Svētku programma šogad ir tematiski sadalīta divās daļās, piemeklējot katrai norisei atbilstošāko vietu Cēsu pils kļūs par oāzi viduslaiku mākslai, amatu prasmēm, mūzikai un bruņniecības izklaidēm, Āraišu vēsturiskajā centrā skanēs dūdas, kara bungas un bruņotu vīru balsis, viduslaiku kara mākslas lietpratējiem no visas Baltijas tiekoties pirmajā autentiskajā cietokšņa ieņemšanas kaujā. Āraišu ezerpils vārtus vērs dzīvās vēstures kopām, senais ciemats un tā apkārtne atdzīvosies senlaiku amatnieku, tirgotāju un zemnieku ritmā. Šie būs gada krāšņākie viduslaiku svētki Latvijā.
PIE VIDUSLAIKU BRĪVVĪRIEM GEIDĀNMUIŽĀ
Pērnvasar akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" viens no neparastākajiem apskates objektiem bija Godesverdera jeb Dievu sala - viduslaiku apmetne Turaidā, kuru izveidoja entuziastu grupa Andra Geidāna vadībā. Tagad puiši pārvākušies tālāk no urbanizētās vides un tuvāk viduslaiku Livonijas vēsturiskajam centram, kur vide pateicīgāka iecerētajiem vēsturiskās rekonstrukcijas plāniem.
"Ar Āraišu draudzes mācītāja svētību nu mitināmies mācītājmuižas ēkā, kuru lēņojam no draudzes un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu pamazām restaurējam. Turaidā uzceltais dzīvojamais nams ir nojaukts un atceļojis mums līdzi. Te tā sienas izmantotas staļļa labiekārtošanā. Pamazām tiek veidota arī Geidānmuižas suvenīru līnija, kurā pašlaik jau ir vairākas viduslaiku rotaļlietas - koka zobeni, arbaleti, vilciņi, dažādas galda spēles. Februārī tai pievienosim izstrādājumus ķermeņa sasildīšanai, tieši kādus - tas lai pagaidām paliek mūsu mazais noslēpums," stāsta jaunās Geidānmuižas saimnieks Andris Geidāns.
Šķiet, milzīgas ambīcijas savā vārdā nosaukt muižu, kuras tapšanā darbu iegulda vēl septiņi cilvēki, kam tuva viduslaiku dzīve. Tomēr izrādās, vietas nosaukumam ir pavisam cita izcelsme - tādēļ sakritība ar Andra Geidāna dzimtas uzvārdu vēl jo zīmīgāka. "Pētot poļu un zviedru laikā veikto revīziju materiālus un Cēsu pilsnovada kartes, esam noskaidrojuši, ka Livonijas laikā mūsu tagadējās apmetnes zemes atradušās Geidānu (Geyden) pagastā, kas kopā ar vēl deviņiem citiem līdzās esošiem pagastiem apgādājis Livonijas ordeņa pili Cēsīs," skaidro Indra Močane no portāla "Vesturiskiaktivs.lv".
Geidānmuiža atrodas dabas veidotā trīsstūrī starp Āraišu ezeru, Simtupes ieteku un tās atteku. "Vietas izvēlē noteicošā bija cilvēku darbības nesapostītā vide un ūdens tuvums, kā mums ļoti pietrūka Turaidā," atklāj A. Geidāns. Viņa plānos ietilpst uzbūvēt muižas ēkas, izmantojot viduslaiku celtniecības materiālus un metodes, lai parādītu, ko no senās pieredzes der atcerēties arī mūsdienās. Andra nākotnes vīzija ir Āraišu ezera krastos izveidot viduslaiku saimniecību.
"Beidzot ir piepildījies mūsu brīvvīru sapnis par saviem zirgiem. No februāra Geidānmuižas viesus būsim gatavi izvizināt bērīša vilktās kamanās," turpina I. Močane. "Šīs ziemas jaunums ir slidošana ar kaula slidām uz aizsalušā ezera ledus un sniega karuselis, kurā iespējams griezties neiedomājamā ātrumā, sēžot ragaviņās. Āraišos varēs izmēģināt roku arī jau zināmajās nodarbēs - loka šaušanā un šķēpa mešanā, ko, ņemot vērā laika apstākļus, piedāvāsim jaunā, interesantā veidā."
Telpās ir iekārtota neliela ekspozīcija, kas ar foto un video piemēriem izskaidros vēsturiskās rekonstrukcijas attīstību un būtību. Šeit ikviens varēs gūt teorētisku ieskatu, ko un kā darīja senajā Livonijā, bet teorijas pielietojumu praksē ieraudzīt Geidānmuižā pie ezera, uzsver tās saimnieks.
"Pēc aktivitātēm ārā aicināsim sasildīties viduslaiku garā veidotās telpās, stāstīsim par viduslaiku rekonstrukcijas pirmsākumiem un citām interesantām lietām, ļausim ietērpties īstā kaujas bruņojumā. Īpaši gaidām ciemos ģimenes ar bērniem, draugu kompānijas, darba kolektīvus, kuriem būs aizraujoši mēroties veiklībā un uzzināt daudz interesanta par dzīvi 14. gadsimta Livonijā. Neesam aizmirsuši arī par mīlniekiem, kuriem solām romantisku piedzīvojumu, kas ilgi paliks atmiņā," teic I. Močane.
Viesošanos Geidānmuižā lūgums pieteikt laikus pa tālruni 28339843 vai epastu: indra@vesturiskiaktivs.lv. Protams, atrakcijas gluži par velti nebūs, jo brīvvīriem vēl diži darbi stāv priekšā. Iespējams šo piedzīvojumu arī uzdāvināt, iegādājoties Geidānmuižas dāvanu kartes. Jaunumiem Āraišos var sekot līdzi www.vesturiskiaktivs.lv, kā arī www.twitter.com/#!/geidanmuiza. Piesakoties par sekotāju mājas lapā www.draugiem.lv/vesturiskiaktivs, var laimēt līdzdalību viduslaiku izklaidēs.
***
Vērts redzēt!
Āraišu ezerpils (7 km no Cēsīm). Arheoloģiskais muzejparks dibināts 1983. gadā, balstoties uz desmit sezonās arheologa Jāņa Apala vadībā veiktajiem izrakumiem. Ezerpils bijusi pastāvīgi apdzīvota, pilskalniem līdzīgi nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta uz mazas, pārplūstošas saliņas. To cēluši un 9. - 10. gs. apdzīvojuši senie latgaļi.
Līgatnes dabas takas no Jaunā gada piedāvā vizināties ar sniega kamanām. Lai nesaltu ausis, sagatavotas dažādas cepures ar Latvijas savvaļas dzīvnieku motīviem. Ar distanču slēpēm var slēpot divās trasēs: "Lielā cilpa" (5,5 km; paralēli brīvā un klasiskā stila trases) ar četriem vidēji grūtiem kāpumiem un diviem samērā stāviem nobraucieniem un "Mazā cilpa" (1,4 km klasiskā stilā). Atvērta arī inventāra noma. Tuvākie pasākumi - 29. janvārī labdarības tautas slēpojums "Līgatnes ķepa", lai atbalstītu jaunās lāču mājas tapšanu; 12. februārī Gaujas nacionālā parka fonda balvas izcīņa meža biatlonā. Jaunumi: www.celodaba.lv.
Līdz 31. janvārim Cēsu vēstures un mākslas muzejā (Pils laukumā 9) apskatāma izstāde "Patiesība par Lielvārdes jostu?". Tajā eksponētas 75 autentiskas Lielvārdes tautastērpa jostas, katra ar citādu raksta ģeometrisko ornamentus.
