PAR MUMS RAKSTA...
IEEJA SIGULDAS PILSDRUPĀS SIGULDIEŠIEM JOPROJĀM BŪS BEZMAKSAS
Autors: Silvija Lapiņa
Datums: 26.01.2012
Izdevums: Siguldas Elpa
Rubrika: Aktuāli
Jau gandrīz gadu Siguldas viduslaiku pilsdrupās notiek vērienīga rekonstrukcija, kas tiks pabeigta šā gada pavasarī. Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāt pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un unikālās ainavas, kas pavērsies no pilsdrupu torņa uz Gaujas senleju un pilsētas vēsturiskajiem centriem. Šobrīd tiek plānots, ka objekta apskate tūristiem būs par maksu, bet novada iedzīvotājiem- identifikācijas kartes īpašniekiem- bezmaksas pakalpojums.
„Līdz šim par pilsdrupu un teritorijas uzturēšanu maksājuši Siguldas novada iedzīvotāji ar saviem nodokļiem. Pēc pilsdrupu rekonstrukcijas plānots šo pieeju mainīt, izveidojot maksas ieeju apmeklētājiem. Tomēr Siguldas novada iedzīvotājiem satraukumam nav pamata- tie, kuri uzrādīs identifikācijas karti, iemīļoto pastaigu vietu arī turpmāk varēs apmeklēt, nemaksājot neko. Savukārt tūristiem ieeja pilsdrupās izmaksās vienu latu- tas ļaus pašvaldībai daļēji segt kultūrvēsturiskā pieminekļa uzturēšanu un novada iedzīvotāju nodokļus novirzīt citiem, nozīmīgākiem projektiem. Jautājums par šo maksas pakalpojumu tuvākajā laikā tiks nodots apstiprināšanai domes deputātiem," pastāstīja „Siguldas tūrisma attīstības aģentūras" direktore Laura Konstante.
Rekonstruēto pilsdrupu apmeklētājiem tiks piedāvāts izdzīvot īpašu viduslaiku stāstu un izbaudīt viduslaiku atmosfēru. Dienvidu tornī būs skatāma viduslaiku ieroču ekspozīcija, kas top sadarbībā ar siguldiešiem jau zināmās viduslaiku apmetnes „Godesverdera" (tulkojumā- Dieva sala), tagad „Geidānmuižas" veidotāju Andri Geidānu un viņa grupas dalībniekiem. Iepriekš piesakoties, ekskursantu grupām būs iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar viduslaiku vēstures posmu. „Mēs esam lepni ar Turaidas muzejrezervātu, tā bagātīgo vēstures krājumu un ekspozīcijām, tāpēc ar aktivitātēm Siguldas viduslaiku pilī centīsimies tikai bagātināt Siguldas novada kopējo tūrisma piedāvājumu," atklāja L.Konstante.
„Līdz šim pilsdrupu rekonstrukcijas darbi tika veikti pirms apmēram 40 gadiem, tāpēc pašvaldība meklēja iespēju piesaistīt līdzekļus, lai glābtu bojāejošos pils mūrus. Tā kā šim nolūkam speciālu finansējumu nebija iespējams piesaistīt, tad risinājumu radām ar projektu „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai", objektu izveidojot par tūrisma produktu. Iepirkumu konkursā uzvarēja Ināras Caunītes birojs, ar ko projektēšanas gaitā izkristalizējās ideja par mūru saglabāšanu. Tas, ko mēs kopīgi radījām, ir mūsu vīzija par viduslaiku pili, jo nav liecību par to, kā mūra sienas augšdaļa izskatījās kādreiz. Sienā izbrukušo daļu mēs aizstājām ar koka konstrukciju, bet Ziemeļu tornī, kas līdz šim netika izmantots, neaizskarot vēsturisko sienu, iebūvējām kāpnes un liftu, kas uz augšā izbūvēto skatu platformu, no kuras paveras skats uz Gaujas senleju, ļaus nokļūt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pagājušajā gadā rekonstruējām arī pirms pilsdrupām esošo tiltiņu, kura vienā pusē atradīsies biļešu kase un Tūrisma informācijas centrs ar taktilo (sataustāmo) karti cilvēkiem ar redzes problēmām, bet pretējā pusē pietiekami plašas un komfortablas labierīcības telpas, par kuru trūkumu līdz šim ir norādījuši gan novadnieki, gan tūristi, gan pasākumu apmeklētāji. Interesants ir arī pilsdrupu teritorijas labiekārtojums, kur vasaras laikā redzi zaudējušie cilvēki varēs baudīt speciāli piemeklētu stādījumu smaržu," laikrakstam stāstīja Siguldas novada galvenā arhitekte Maija Geidāne.
„Siguldas pils būvdarbi tika uzsākti Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā 1207.gadā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236.gadā pilī sāka saimniekot Livonijas ordenis, kas pārveidoja pili konventa tipa celtnē. 18.gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Līdz mūsu dienām ir saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss ar gotiskām logailām un galveno vārtu torni. Pēc rekonstrukcijas Siguldas pilsdrupas veicinās mūsu novada un tā kultūrvēsturisko objektu atpazīstamību pasaulē- par to rūpēsies arī speciāli apmācīti gidi, kas tūristiem stāstīs par Siguldas pilsdrupu un novada vēsturi.
Finansējumu Siguldas vēsturiskā centra rekonstrukcijai 2008.gadā piešķīra Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējās vēsturiskā centra rekonstrukcijas izmaksas ir vairāk nekā 835 tūkstoši latu. Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija tika uzsākta 2009.gadā un to pabeigs 2012.gada pavasarī," pastāstīja L.Konstante.
"Izklaide", 2011. gada augusts
Intervija ar Andri Geidānu.
Lasīt rakstu...
ĀRAIŠI GATAVOJAS LIVONIJAS SVĒTKIEM UN T\URISMA SEZONAI
Gatavojoties Livonijas svētkiem, kas notiks maija nogalē, un tūrisma sezonai, pagājušajā nedēļā Āraišos mācītājmuižā jeb Geidānmuižā sapulcējās visi āraišnieki, lai runātu par gaidāmo tūrisma sezonu un to, ko Āraiši spēs piedāvāt tūristiem tālākā nākotnē.
Geidānmuižas saimnieks un viens no svētku organizatoriem Andris Geidāns atzina, ka būtiski ir sanākt visiem kopā un saprast, ko kurš var darīt, lai Āraišiem būtu tāds atpazīstamības līmenis, kāds šai vietai pienāktos.
"Āraišu kultūrvēsturiskais un ainaviskais mantojums ir nenovērtējams. Esmu priecīgs saukties par āraišnieku un Geidānmuižas saimnieku. Jāteic, ka šīs muižas nosaukums nav tieši saistīts ar manu uzvārdu, izpētījām, ka viduslaikos šeit patiešām dzīvojuši Geidāni. Šajā muižā un apkārtnē vēlos iedzīvināt viduslaiku tradīcijas. Ir plāns, ka šeit notiks Livonijas kaujas, tiks piedāvātas dažādas vēsturiskas aktivitātes. Domājam piedāvāt iespēju apmeklētājiem celties pāri ezeram ar laivām, viena būs senlaicīgāka, otra mūsdienīgāka. Ideju man ir daudz, un redzu, ka Āraišos dzīvo daudzi aktīvi cilvēki. Svarīgi, lai mēs visi kopā Āraišus padarītu zināmus visā Latvijā un ne tikai," sacīja A. Geidāns.
Uz sarunu pulcējās Drabešu internātpamatskolas direktore Sarmīte Čemme, Amatu mājas idejas autore Baiba RozeTrinska, arī pārstāvji no Āraišu dzirnavām un ezerpils. Sarunā piedalījās arī Gaujas Nacionālā parka pārstāvji un Āraišu draudzes mācītājs Gints Polis. Tikšanās reizē piedalījās arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kura atzinīgi vērtēja iedzīvotāju vēlmi Āraišus padarīt dzīvākus un interesantākus apmeklētājiem.
"No pašvaldības puses varu solīt, ka jau nākamajā gadā tiks rekonstruēts ceļš gar baznīcu. Plānā ir izbūvēt arī bezmaksas auto stāvlaukumu. Pašvaldība apņēmusies jau šovasar sestdienās izveidot autobusa reisu no Cēsīm uz Āraišiem, par ko jau ar pasažieru pārvadāšanas firmu "CATA" esam runājuši. Esam priecīgi, ka novadā ir radoši un darboties griboši cilvēki. Mēs noteikti viņu idejas atbalstīsim," sacīja E. Eglīte.
Jāteic, ka saruna beidzās ar daudz un dažādām labām idejām. Tika nolemts, ka internetā tiks izveidota Āraišu mājas lapa, kur iekļauta plaša informācija par šo vietu, arī visas kultūras, tūrisma un atpūtas iespējas. A. Geidāns aicināja arī Āraišu vējdzirnavu saimnieci piepildīt ideju par to, lai vasarā dzirnavu spārni grieztos, lai dzirnavās tiktu malti milti un pat cepta maize, ko piedāvāt vietējiem un arī tūristiem.
"Drīz iegādāšos nelielu aitu ganāmpulku, kas Āraišu pļavās ganīsies. Interesanta likās ideja par Amatu skolu, kas tiks veidota Drabešos, un, iespējams, sadarbojoties ar Baibu, tūristiem būs iespēja Āraišu aitu vilnu pašiem vērp un tālāk to izmantot rokdarbos," ideju pauda A. Geidāns un atzina, ja līdzās ir cilvēki, kuri gatavi strādāt, var realizēt daudzas idejas.
Jāatgādina, 21. maijā Cēsīs un 22. maijā Āraišos norisināsies ikgadējie Livonijas svētki. Svētku programma šogad ir tematiski sadalīta divās daļās, piemeklējot katrai norisei atbilstošāko vietu Cēsu pils kļūs par oāzi viduslaiku mākslai, amatu prasmēm, mūzikai un bruņniecības izklaidēm, Āraišu vēsturiskajā centrā skanēs dūdas, kara bungas un bruņotu vīru balsis, viduslaiku kara mākslas lietpratējiem no visas Baltijas tiekoties pirmajā autentiskajā cietokšņa ieņemšanas kaujā. Āraišu ezerpils vārtus vērs dzīvās vēstures kopām, senais ciemats un tā apkārtne atdzīvosies senlaiku amatnieku, tirgotāju un zemnieku ritmā. Šie būs gada krāšņākie viduslaiku svētki Latvijā.
PIE VIDUSLAIKU BRĪVVĪRIEM GEIDĀNMUIŽĀ
Pērnvasar akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" viens no neparastākajiem apskates objektiem bija Godesverdera jeb Dievu sala - viduslaiku apmetne Turaidā, kuru izveidoja entuziastu grupa Andra Geidāna vadībā. Tagad puiši pārvākušies tālāk no urbanizētās vides un tuvāk viduslaiku Livonijas vēsturiskajam centram, kur vide pateicīgāka iecerētajiem vēsturiskās rekonstrukcijas plāniem.
"Ar Āraišu draudzes mācītāja svētību nu mitināmies mācītājmuižas ēkā, kuru lēņojam no draudzes un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu pamazām restaurējam. Turaidā uzceltais dzīvojamais nams ir nojaukts un atceļojis mums līdzi. Te tā sienas izmantotas staļļa labiekārtošanā. Pamazām tiek veidota arī Geidānmuižas suvenīru līnija, kurā pašlaik jau ir vairākas viduslaiku rotaļlietas - koka zobeni, arbaleti, vilciņi, dažādas galda spēles. Februārī tai pievienosim izstrādājumus ķermeņa sasildīšanai, tieši kādus - tas lai pagaidām paliek mūsu mazais noslēpums," stāsta jaunās Geidānmuižas saimnieks Andris Geidāns.
Šķiet, milzīgas ambīcijas savā vārdā nosaukt muižu, kuras tapšanā darbu iegulda vēl septiņi cilvēki, kam tuva viduslaiku dzīve. Tomēr izrādās, vietas nosaukumam ir pavisam cita izcelsme - tādēļ sakritība ar Andra Geidāna dzimtas uzvārdu vēl jo zīmīgāka. "Pētot poļu un zviedru laikā veikto revīziju materiālus un Cēsu pilsnovada kartes, esam noskaidrojuši, ka Livonijas laikā mūsu tagadējās apmetnes zemes atradušās Geidānu (Geyden) pagastā, kas kopā ar vēl deviņiem citiem līdzās esošiem pagastiem apgādājis Livonijas ordeņa pili Cēsīs," skaidro Indra Močane no portāla "Vesturiskiaktivs.lv".
Geidānmuiža atrodas dabas veidotā trīsstūrī starp Āraišu ezeru, Simtupes ieteku un tās atteku. "Vietas izvēlē noteicošā bija cilvēku darbības nesapostītā vide un ūdens tuvums, kā mums ļoti pietrūka Turaidā," atklāj A. Geidāns. Viņa plānos ietilpst uzbūvēt muižas ēkas, izmantojot viduslaiku celtniecības materiālus un metodes, lai parādītu, ko no senās pieredzes der atcerēties arī mūsdienās. Andra nākotnes vīzija ir Āraišu ezera krastos izveidot viduslaiku saimniecību.
"Beidzot ir piepildījies mūsu brīvvīru sapnis par saviem zirgiem. No februāra Geidānmuižas viesus būsim gatavi izvizināt bērīša vilktās kamanās," turpina I. Močane. "Šīs ziemas jaunums ir slidošana ar kaula slidām uz aizsalušā ezera ledus un sniega karuselis, kurā iespējams griezties neiedomājamā ātrumā, sēžot ragaviņās. Āraišos varēs izmēģināt roku arī jau zināmajās nodarbēs - loka šaušanā un šķēpa mešanā, ko, ņemot vērā laika apstākļus, piedāvāsim jaunā, interesantā veidā."
Telpās ir iekārtota neliela ekspozīcija, kas ar foto un video piemēriem izskaidros vēsturiskās rekonstrukcijas attīstību un būtību. Šeit ikviens varēs gūt teorētisku ieskatu, ko un kā darīja senajā Livonijā, bet teorijas pielietojumu praksē ieraudzīt Geidānmuižā pie ezera, uzsver tās saimnieks.
"Pēc aktivitātēm ārā aicināsim sasildīties viduslaiku garā veidotās telpās, stāstīsim par viduslaiku rekonstrukcijas pirmsākumiem un citām interesantām lietām, ļausim ietērpties īstā kaujas bruņojumā. Īpaši gaidām ciemos ģimenes ar bērniem, draugu kompānijas, darba kolektīvus, kuriem būs aizraujoši mēroties veiklībā un uzzināt daudz interesanta par dzīvi 14. gadsimta Livonijā. Neesam aizmirsuši arī par mīlniekiem, kuriem solām romantisku piedzīvojumu, kas ilgi paliks atmiņā," teic I. Močane.
Viesošanos Geidānmuižā lūgums pieteikt laikus pa tālruni 28339843 vai epastu: indra@vesturiskiaktivs.lv. Protams, atrakcijas gluži par velti nebūs, jo brīvvīriem vēl diži darbi stāv priekšā. Iespējams šo piedzīvojumu arī uzdāvināt, iegādājoties Geidānmuižas dāvanu kartes. Jaunumiem Āraišos var sekot līdzi www.vesturiskiaktivs.lv, kā arī www.twitter.com/#!/geidanmuiza. Piesakoties par sekotāju mājas lapā www.draugiem.lv/vesturiskiaktivs, var laimēt līdzdalību viduslaiku izklaidēs.
***
Vērts redzēt!
Āraišu ezerpils (7 km no Cēsīm). Arheoloģiskais muzejparks dibināts 1983. gadā, balstoties uz desmit sezonās arheologa Jāņa Apala vadībā veiktajiem izrakumiem. Ezerpils bijusi pastāvīgi apdzīvota, pilskalniem līdzīgi nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta uz mazas, pārplūstošas saliņas. To cēluši un 9. - 10. gs. apdzīvojuši senie latgaļi.
Līgatnes dabas takas no Jaunā gada piedāvā vizināties ar sniega kamanām. Lai nesaltu ausis, sagatavotas dažādas cepures ar Latvijas savvaļas dzīvnieku motīviem. Ar distanču slēpēm var slēpot divās trasēs: "Lielā cilpa" (5,5 km; paralēli brīvā un klasiskā stila trases) ar četriem vidēji grūtiem kāpumiem un diviem samērā stāviem nobraucieniem un "Mazā cilpa" (1,4 km klasiskā stilā). Atvērta arī inventāra noma. Tuvākie pasākumi - 29. janvārī labdarības tautas slēpojums "Līgatnes ķepa", lai atbalstītu jaunās lāču mājas tapšanu; 12. februārī Gaujas nacionālā parka fonda balvas izcīņa meža biatlonā. Jaunumi: www.celodaba.lv.
Līdz 31. janvārim Cēsu vēstures un mākslas muzejā (Pils laukumā 9) apskatāma izstāde "Patiesība par Lielvārdes jostu?". Tajā eksponētas 75 autentiskas Lielvārdes tautastērpa jostas, katra ar citādu raksta ģeometrisko ornamentus.
Kas jāredz
1. Cēsu vecpilsēta.
2. Cēsu pilsmuižas komplekss.
3. Āraišu vējdzirnavas (Drabešu pag.).
Kur nakšņot
1. Viesnīca "Katrīna" (Cēsis, Mazā Katrīnas 8).
2. Viesu nams "Birzes" - bijusī rakstnieka Miervalda Birzes dzīvesvieta (Miglas 6).
3. Jauniešu mītne "Putniņkrogs" (Saules 23).
Kur paēst
1. "CATA" ēdnīca (Cēsis, Poruka 8).
2. Bārs "Draugi" (Rīgas 11) - var skatīties sporta spēles uz diviem ekrāniem.
3. Krodziņš "Glendeloka" (Cēsu-Valmieras šosejas sākumā) - sestdienu vakaros dzīvā latviešu mūzika.
"Izklaide", 2010. gada 11. marts
Raksts par Godesverderu ziemā.
Lasīt rakstu...
GODESVERDERA PĀRCEĻAS UZ ĀRAIŠIEM
Visduslaiku tradīcijās izveidotā mītne Godesverdera un tās brīvvīri no Turaidas nometnes pārcēlušies uz Āraišiem, kur tiks veidota viduslaiku saimniecība Geidānmuiža. Tā atradīsies pie Āraišu ezera. Tiek solīts, ka tajā katram viesim būs iespējams izzināt Livonijas vēstures posmu, piedaloties dažādās vēsturiskās aktivitātēs, kuras redzētas tikai filmās vai par kurām ir lasīts grāmatās. Varēs izmest šķēpu, medīt ar loku un bultām...
LABS IEGANSTS, LAI NETUPĒTU MĀJĀS
Ceļotāji atzīst, ka akcijas palīdz noskaņoties ceļošanai
Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst dažādas ceļošanas akcijas. Iepazīt savu dzimto zemi aicina gan reģionālie tūrisma informācijas centri un asociācijas, gan atbildīgās valsts iestādes.
Šovasar akcija "DIŽĀ BALTIJAS APCEĻOŠANA", ko trešo gadu pēc kārtas rīkoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālās tūrisma organizācijas, piesaistīja rekordlielu ceļotāju skaitu - reģistrējās un balvu izlozē piedalījās 2008 cilvēki. Taču ne jau balvas ir galvenais. "Ja nebūtu šādas akcijas, droši vien nekur nebūtu aizbraukuši," atzīst grāmatvede Ieva Bernharde (32), kas ceļoja kopā ar vīru un dēlu. Par interesantākajiem akcijas objektiem Latvijā viņa uzskata Irbenes lokatoru un Kristus Karaļa kalnu Aglonā. Lietuvā lielāko iespaidu atstājis Jūru muzejs, akmens skulptūru parks "Vilnoja", bet Igaunijā - purva taka Somā nacionālajā parkā un Jāniratu putnu dārzs, kuru meklējot nācies ņemt talkā navigācijas sistēmu. "Pēc apraksta vien mēs galā nenokļūtu," teic Ieva, norādot uz informācijas zīmju trūkumu.
Viena no pirmajām visus trīsdesmit apskates objektus apmeklējusi pensionāru Lorencu ģimene. Ceļojumam kopumā veltītas trīs nedēļas, bet maršruta plānošana, ērtāko ceļu un naktsmītņu meklēšana aizņēmusi vēl tikpat daudz laika. Rudīte un Zigurds akcijā piedalījušies arī pērn, bet šogad izraudzītās vietas patikušas labāk. Viņi ceļā devušies ar savu auto un naktsmājas atraduši internetā. Lieti noderējusi tūrisma gadatirgū "Balttour" gūtā informācija un pieredze, kas uzkrāta, jau desmit gadus ceļojot pa Latviju.
"Cilvēki Lietuvā un it īpaši Igaunijā bija ļoti atsaucīgi. Bažījāmies, kā atradīsim ceļu, jo visi uzraksti tur ir igauņu valodā. Sākumā jautājām angliski, bet drīz vien paši igauņi piedāvāja mainīt valodu. Vairākas reizes, uzzinot, ka esam no Latvijas, vietējie pat pameta iesāktos darbus un, braukdami pa priekšu, aizvadīja mūs līdz galamērķim. Šaubos, vai Latvijā tā palīdzētu tūristiem," patīkami pārsteigta par mūsu ziemeļu kaimiņu viesmīlību ir Rudīte Lorence.
Akcijas objektu vidū viņa vēlas izcelt Vaska figūru muzeju Viļņā, kur vaskā attēlots arī Svētā vakarēdiena skats un Jēzus noņemšana no krusta. Igaunijā paticis Tartu dabas vēstures muzejs ar dinozauru skeletiem un iespēja apskatīt cilvēka iekšējo "arhitektūru" Veselības aizsardzības muzejā Tallinā. Seidlas dzirnavu saimnieks ļoti atraktīvi stāstījis par miltu malšanas vēsturi, bet Latvijā visneparastākā šķitusi GODESVERDERA (Dievu sala), kur jauni puiši radījuši viduslaiku gaisotni. Lorenci paspējuši izbraukt arī dižo Kurzemi un "Zalta rūku ceļu" Latgalē.
Septīto reizi šogad risinājās akcija "Apceļosim Latvijas pilis!", kuru rīkoja Latvijas Piļu un muižu asociācija. No apmēram 6000 akcijas dalībnieku visas 52 pilis un muižas apmeklēja vien 54. Viņu vidū bija arī cēsnieks, pensionēts iekšlietu darbinieks Laimonis Pāže, kurš ieguva arī akcijas galveno balvu, apliecinot labas vēstures zināšanas. "Muzeju naktī nopirku akcijas bukletu un aizbraucu uz sezonas atklāšanas pasākumu Cirstu muižā. Kopā ar sievu sākām ar Cēsu apkaimes muižu apmeklēšanu un guvām tik daudz jaunas informācijas, ka radās vēlme aizbraukt arī uz tālākām vietām," stāsta Laimonis. Akcijas noslēguma ballē Mālpils pilī viņš sastapis kādu vīru no Trikātas, kurš visus apskates objektus apbraukājis ar velosipēdu.
"Latvijā ir brīnišķīga daba un tik daudz skaistu vietu, vajag tikai doties ceļā. Esmu sajūsmā par gidiem, īpaši Arni Ozoliņu Naukšēnu muižā. Viņu stāstījums bija ļoti izsmeļošs, bagāts ar vēstures faktiem un leģendām. Gandrīz visur izjutām viesmīlību un pretimnākšanu, Vecauces muižā mūs pat pieņēma pēc darba laika," priecājas L. Pāže.
Šīsvasaras ceļojumi vainagojušies ar trim fotoalbumiem un vairāk nekā 6000 attēlu. "Esmu stingri nolēmis nākamajā gadā ceļot atkal. Ja netiks rīkota akcija, pats plānošu maršrutu un došos uz pilīm, kur vēl neesmu bijis," apņēmības pilns ir ceļotājs. Viņš lasījis, ka Latvijā vien esot apmēram 1200 pilis un muižas. Protams, ne visas ir labā stāvoklī, tomēr priecē cilvēku optimisms. "Alsungas pilī vēl tikai notiek rekonstrukcijas darbi, bet viņi ir pārliecināti, ka jau pēc diviem gadiem ielūgs pie sevis uz akcijas noslēguma balli," teic Laimonis. Šogad vislielāko iespaidu viņam atstājusi Kukšu muiža Jaunsātu pagastā, ko bagātīgās mākslas un sadzīves priekšmetu kolekcijas dēļ griboties salīdzināt ar miniatūru Petrodvorecu. Patikusi arī atjaunotā Vecgulbenes muiža ar tās profesionālajiem gidiem un Kazdangas muiža ar Meža muzeju un parku (190 ha), kura apskatei ar pāris stundām vien par maz.
"Akcija noteikti turpināsies arī 2011. gadā. Domājam paplašināt ģeogrāfiju un aicināt apceļot Baltijas pilis," ieceres atklāj Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidente Iveta Sprūdža.
KOPĪGS PIEDZĪVOJUMS
Bērniem paliek atmiņā ceļojums kopā ar vecākiem
Atvaļinājuma laikā noteikti cenšamies visa ģimene pabūt kopā. Tā vietā, lai dotos pie radiem vai draugiem, mēs apzināti vēlējāmies daļu atvaļinājuma pavadīt savas ģimenes lokā. Citādi gribot negribot uzmanība tiek dalīta ar citiem, un tikai beigās attopies, ka savstarpējām attiecībām nav bijis laika. Plānojam, lai ceļojums būtu mazajiem saistošs, taču īstenībā mācāmies no bērniem - dzīvē visam nav jānotiek pēc plāna, un šodien var svinēt prieku tur, kur tas rodas.
Ceļā ar auto pa Vidzemi posāmies visa ģimene: es, vīrs un trīs bērni - puikām ir septiņi un četri gadi, meitai vēl tikai desmit mēneši. Lai saprastu, kas šādam ceļojumam nepieciešams, iepriekš veicām divu dienu iesildīšanās braucienu uz jūrmalu Liepājas pusē, nakšņojot kempingā "Vērbeļnieki". Jāteic gan, ka šis kempings deva mazliet idealizētu priekšstatu par to, ko nozīmē dzīvot kempingā. Citviet nebija tik kvalitatīva restorāna ēdiena, tik mūsdienīgu tualetes un dušas telpu, tāpat interneta pieslēguma, mazajiem bija iespēja apskatīt trušus un rotaļāties jaunā spēļu laukumā. Taču mēs, piemēram, nebijām paredzējuši, ka mūsu četrgadīgais bērns ne par ko nekārtosies uz lielā poda, pat līdz vēdersāpēm... Tā ceļojumā uz Vidzemi mantu kravai pievienojās arī mazais podiņš. Beigu beigās minivens bija piebāzts tā, it kā mēs pārvāktos.
Izmantojot skaisto laiku, ceļojumā noteikti vēlējāmies iekļaut jūru. Katrā vietā pludmalē vācām gliemežvākus, jūras nogludinātus kociņus un akmeņus - tie tagad mājās stāv redzamā vietā un uzjundī pozitīvas ceļojuma emocijas, kā arī noderēs pirmklasniekam skolā.
Izbraucot no Rīgas, pirmā pietura bija Tūja, kempings "Jūrasdzeņi". Te vienkārši baudījām to, ko sniedz jūra, saule un mūsu kompānija. Protams, ikvienā kempingā jādomā par telts uzsliešanu un novākšanu. Tāpat jārēķinās, ka vienam no pieaugušajiem ir jāsēž pie stūres, tāpēc nogurums, visticamāk, iestāsies ātrāk nekā bērniem, kuri mašīnā var izgulēties. Kempings Tūjā ir īpaši jauks, jo telšu vieta atrodas uz kāpas uzreiz pie jūras - vari pamosties no jūras šalkām. Kafejnīcas ēdiens gan piemērots tikai asu uzkodu cienītājiem vai dzerot alu. Novēroju, ka citas ģimenes ņem līdzi arī katliņu vai grilu, kur pašiem gatavot maltīti. Taču mūsu ceļojuma maršrutā ik dienu atradās kāda vieta, kur bija iespējams labi paēst, piemēram, mūs pārsteidza it kā ārēji necilā kafejnīca Ainažos pie autoostas. Pārējās reizēs ēdām līdzpaņemto, kam nav nepieciešama īpaša gatavošana. Speciāli nopirkām arī vienkāršu aukstumkasti, taču jārēķinās, ka tad palaikam jātiek arī pie ledus, kas mazākos veikalos nav pieejams, vai saldētavas, kur atdzesēt aukstumelementus.
Otrajā dienā plānojām izstaigāt Salacgrīvu un Ainažus un nakšņot Mazsalacas tuvumā. Bērni plānus mainīja - viņi vēlējās no sirds izbaudīt jūru un kārtīgi izplunčāties arī pēc Ainažu kuģu muzeja apskates. Arī vakarā gribējām pabūt pie ūdens. Te lieti noderēja līdzpaņemtās "Lauku Avīzes" tematiskās avīzes par ceļošanu - reklāmā atradām nakšņošanas vietu pie Burtnieku ezera - kempingu "Ezerpriedes". Te varējām baudīt ūdenspriekus, vizināties ar laivu (visiem tika iedotas arī drošības vestes).
No rīta vīrs ar lielo dēlu izmēģināja ūdens velosipēdu. Tiesa, par ēšanu šeit bija jādomā pašiem.
Skaņākalna dabas parkā varējām pastaigāties ar bērnu ratiņiem, taču, neviļus aizejot pa meža taku, ratus un bērnu nācās nest pa trepēm (Līgatnes dabas parkā, kur trepju ir krietni vairāk, labāk doties bez ratiem ar mazo uz rokām). Pēdējo nakti pavadījām viesu namā "Kaķītis", tur bērnu uzmanību saistīja "Kaķīša" veiklības trases. Nākamajā rītā bija mūsu ceļojuma kulminācija, ko ļoti gaidīja lielais puika, - viduslaiku apmetņu vieta Turaidā. Viduslaiku apmetne "GODESVERDERA 1378" bija pārsteidzošs atklājums arī mums pašiem - izjutām un mēģinājām izprast viduslaiku cīņas vēsturi. Klausoties par viduslaiku cīņas filozofiju, gribējās teikt - kur jūs bijāt, kad mācījos garlaicīgo vēstures priekšmetu skolā? Vai zinājāt, ka, cieši saspiedušies grupā, vīri gājuši cīņā ar šķēpiem, to pavēršot tā, lai vairāk tiktu aizsargāts blakus stāvošais, nevis pats? Tā gan varēja būt pleca un uzticības sajūta! No gida stāstījuma aizdomājos: patiesībā vēsturi veido... attiecības. Piemēram, tiek noslēgts miers starp karojošām pusēm - tas ir kails vēstures fakts. Taču izrādās, ka šādiem nosacījumiem vienas puses vadonis piekritis tikai tāpēc, ka gūstā saņemts viņa brālis...
DIEVA SALA - GODESVERDERA
Livonijas viduslaiku apmetne pie Turaidas aicina izbaudīt viduslaiku dzīvi
Padziļināta interese par viduslaikiem Godesverderas brīvvīru kopienā ir apvienojusi četrus jaunus puišus - Andri Geidānu, Uldi Paseku, Pēteri Lukaševicu un Armandu Ruzi, bet viņu atbalstītāju pulks ir krietni lielāks.
Puiši nodarbojas ar 14. gadsimta vēsturiskās vides radīšanu, tradīciju un cīņas mākslu atjaunošanu tepat Turaidas pievārtē. Lai nokļūtu Dieva salā, no Turaidas centra jābrauc taisni Inciema virzienā un pirmajā sānceļā pirms kapsētas jānogriežas pa kreisi.
"Apmetni sākām iekārtot pērnvasar tūlīt pēc viduslaiku festivāla "Vendene"," stāsta viens no Godesverderas brīvkungiem Uldis Paseks. "Nav jau tā, ka mums trūktu ko darīt, bet visu diennakti kāds no mums tomēr uzturas apmetnē, jo esam uzbūvējuši pildrežģu māju pastāvīgai dzīvošanai, kur ziemā varam sarīkot arī īstenas viduslaiku dzīres ar gardiem ēdieniem, mūziku un dejām."
Vasarā dzīru galds tiekot klāts segtā āra paviljonā, kur pie 60 metrus garā galda jebkuros laika apstākļos iespējams sēsties pat līdz 80 cilvēkiem. Apsildei izmanto ogļu pannas, bet telpas apgaismo eļļas lampas, svečturi un kroņlukturi ar svecēm. Ziemā dzīres noris tikko uzbūvētajā dzīru mājā. Maltītes top pēc 14. gadsimta pavārgrāmatas receptēm, trauki un galda piederumi ir Livonijas perioda arheoloģisko oriģinālu kopijas. Viesiem daudz tiek stāstīts par Livoniju, un viņus ieģērbj kādā viduslaiku tērpam raksturīgā elementā, kas būtisks dzīru norisei.
"Nākamajā vasarā Godesverderā iedzīvināsim arī viduslaiku sadzīves garu, proti, apmeklētāji varēs redzēt, kā tiek būvētas autentiskas 14. gadsimta ēkas. Pirmoreiz mēģināsim būvēt grīdu apsildošu viduslaiku krāsni," nākotnes plānus atklāj Uldis.
Bet jau šoziem diennakts gaišajā laikā ikviens, kas iegriezīsies Dieva salā, varēs iejusties viduslaiku karotāja ādā, veicot stundu ilgu pārgājienu pa skaistām ziemas takām ar šķēpu un vairogu rokā. "Katru dalībnieku mēs apbruņojam, instruējam un noslēgumā sasildām pie siltas krāsns un karstas tējas," teic Uldis. "Gājiena laikā stāstām cilvēkiem par to, kā šķēpnešu vienības iznesa galveno cīņas smagumu 14. gadsimtā. Piedāvājam izbaudīt arī šķēršļu skrējienu kaujas ekipējumā. Ziemā tas notiek bez ķiveres un bruņu krekla, kas vien sver 12 - 15 kilogramus, jo salā metāls uzvedas viltīgi un spēj nodarīt miesas bojājumus."
Godesverderā vēl var izmēģināt šķēpu, kaujas nažu, cirvju mešanu, šaušanu ar loku pa kustīgu mērķi (šīs aktivitātes pieejamas pavasara/vasaras sezonā), iemācīties zobenu cīņas pamatus un Livonijas galda un azartspēles, kā arī doties izbraucienos ar kamanām vai izjādēs sniegotā mežā. No nākamās nedēļas pirmo reizi būs iespējams šaut arī ar trebušetu (akmens metamo mašīnu), ko līdz šim neviens Latvijā vēl nebija rekonstruējis. Lai atpūta izdotos, kā iecerēts, iepriekš jāpiesakās. Februāra beigās Dieva salā iecerēta Meteņu svinēšana viduslaiku garā, par ko drīzumā vairāk varēs uzzināt portālā "Draugiem" sadaļā "Domubiedri" - "Godesverdera".
***
Uzziņa
Interneta vietne: www.vesturiskiaktivs.lv (pārveides stadijā), kur nākotnē varēs atrast informāciju par gaidāmajiem pasākumiem.
Pieteikšanās apmeklējumam, dzīrēm, spēlēm, izjādēm: tālr. 28339843 (Indra Močane); epasts: indra@vesturiskiaktivs.lv
